Rekoopera povu nia ekonómia ka "broker" sira?

DILI (TOP) – Bankada CNRT iha Parlamentu Nasionál (PN) konsidera Pakote Rekoperasaun Economic (PRE) laiha klareza, katak pakote ne’e atu hadia povu nia ekonomia ka atu hadia de’it grupu emprezariu "(broker)" balun sira nia ekonomia.

Iha loron 10 Dezembru 2020, bankada CNRT kontribui ba debate espesialidade hodi hare’e klean PRE tuir bankada CNRT nia análiza hatudu, governu “de Faktu Inkonstitusionál” laiha kapasidade oinsa mak arekopera ekonomia rai laran.

“Sira só bele halo de’it mak muda tun-sae fundu Covid-19 ne’ebé tau Miliaun $113 iha 2020 no iha OJE 2021 tau fali PRE iha orsamentu operasionál ba instituisaun 29 tuir livru númeru 1, pájina 22 no 23, Proposta de Lei OJE 2021,” hateten deputada Maria Fernanda Lay liu husi konferénsia iha salaun bankada CNRT iha Parlamentu Nasionál, Dili Kinta 10 Dezembru 2020.

“Mudansa ne’e hetok halo konfuzaun tanba governu “de Faktu” atu rekopera sé lós nia ekonomia? Ekonomia estadu ka povu ka fó subsídiu ba kompañia sira atu bele moris hikas tanba impaktu husi pandemia globál Covid-19 iha mundu internasionál no Timor-Leste,” nia esplika.

Nia dehan, faktu hatudu, solusaun ne’ebé VIII governu “de Faktu” halo maka halo konstrusaun ba moru, edifísiu, sala de aulas eskola sira, formasaun ba funsionáriu no joven sira no tau osan ba transferénsia públika atu iha oportunidade fahe osan ba malu.

“Tuir loloos formasaun ka treinamentu nia orsamentu aloka bai ha Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH),” nia afirma.

Nia konsidera, konseitu pakote de rekoperasaun ekonomia tuir governu ida ne’e sei difikulta deputadu sira atu halo fiskalizasaun tuir mandatu Konstituisaun-da-Repúblika.

Bankada CNRT mós kestiona konaba orsamentu Ministériu Edukasaun no Sekretáriu Estadu Juventude no Disportu ne’ebé mosu errata iha alokasaun orsamentu por kategoria. Por ezemplu: orsamentu ba infraestrutura (konstrusaun) eskola no harii aula eskola tau fali iha transferénsia públikas, inklui sobre pozisaun programa entre SEJD, SEFOPE no SECOOP nian ba formasaun abilidade, maõ de obra professional no formasaun emprezariál.

Iha sorin seluk, mosu mós programa sobre pozisaun (overlapping) entre Sekratária de Estadu Igualdade no Inkluzaun (SEII) ho Ministériu Solidaredade Sosiál. Ezemplu balun mak SEII aloka osan atu sosa tum-tum hodi fasilita vítima violénsia bazeia Jéneru, asesu ba Tribunal no rehabilitasaun Uma Mahon.

Faktu hirak ne’e hatudu, membru governu “de Faktu” hadau malu área serbisu nune’e sei afeta ba iha prinsípiu orsamentu ba efisiénsia no efikásia ba uzu orsamentu públiku.

Governu liu husi reuniaun Konsellu Ministru desidi no aprova ona PRE iha loron 12 Agustu liuba ne’ebé aprezenta husi Komisaun Rekuperasaun Ekonómika.

Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru, Fidelis Manuel Leite Magalhães katak, medida hirak ne’e komisaun hatuur iha dokumentu rekomendasaun ba governu, no ezekutivu sira sei avalia no konsidera tiha ona maka lori ba Konsellu Ministru sira atu deside rekomendasaun hirak ne’ebé sira hato’o.

“Planu Rekuperasaun Ekonómika ne’ebé aprezenta medida balun, ho objetivu ba rekuperasaun ekonomia iha pós Covid-19 ne’ebé fahe ona ba área no setór prioritáriu sira,” esplika Ministru Fidelis.

Setór prioritáriu sira hanesan iha agrikultura, turizmu, abitasaun, kapitál umanu (edukasaun, saúde no protesaun sosiál), no iha reforma institusionál.

Tuir informasaun balun ne’ebé The Oe-Kusi Post (TOP) asesu husi portal ADB katak iha loron 13 Jullu 2020, ADB ho governu Timor-Leste asina akordu subvensaun millaun $3 hodi apoiu dezenvolvimentu setór kafé.

Banku Dezenvolvimentu Aziátiku (ADB) ho Governu Timor-Leste ohin loron asina akordu subvensaun ho montante millaun $3 atu apoia uma-kain agrikultór kafé sira hamutuk 2,000 kona-ba prátika agrikultura ne’ebé di’ak no asesu ba finansas, no mós atu hasa’e liután kualidade kafé no ligasaun merkadu, no hadi’a moris iha area rural sira depoisde pandemia moras virus Corona (COVID-19).

“Dezenvolvimentu setór kafé iha Timor-Leste nu’udar prioridade nasionál ida, tanba bele oferese dalan di’ak ida atu hamenus ki’ak no dezigualdade, hadi’a seguransa ai-han, no haburas Timor-Leste nia ekonomia naun-petrolífera,” hatutan ADB nia Espesialista Senior ba Rekursu Naturál no Agrikultura ba Sudeste Aziátiku, Stefania Dina.

“Projetu ne’e mós sei hasa’e liután kualidade kafé no asesu ba merkadu. Projetu ne’e mós sei apoia nasaun nia rekuperasaun ekonómika depoisde COVID-19 liu husi tulun atu hadi’a moris iha area rural sira no promove dezenvolvimentu setór privadu”.

Akordu ne’e asina husi Ministru Finansas, Fernando Hanjam no Diretor ADB ba Timor Leste, Sunil Mitra. Ministru Agrikultura no Peskas, Pedro dos Reis, Vice Ministra Finansas, Sara Lobo Brites, Embaixador Japão ba Timor-Leste, Kinefuchi Masami no ofisiais governante seluk partisipa mos iha seremonia asina akordu ida ne’e. 

Raimundos Oki
Author: Raimundos OkiWebsite: https://www.oekusipost.comEmail: Este endereço de email está sendo protegido de spambots. Você precisa do JavaScript ativado para vê-lo.
Xefe Redasaun & Editor

Online Counter