José Bucar: CNRT matenek karik tenke iha kandidatu rasik

DILI (TOP) — Atividade kampaña eleitorál ba eleisaun prezidensial iha ronde dahuluk hotu ona, no kampaña ba eleisaun ronde daruak mós seidauk hahu, maibé Konselleiru Masimu partidu Kmanek Haburas Unidade Timor Oan (KHUNTO) José do Santos Bucar kontinua sadik partidu CNRT katak, se lider sira iha CNRT matenek karik tenke aprezenta ka kandidata figura ida husi partidu laran rasik, la’os kandidata ema ida husi liur.

“Sei CNRT matenek karik, nusa mak la kandidata CNRT nia ema, depois dun fali ba KHUNTO mak beik halo ha’u sa’e ba palku hamnasa barak loos, hamnasa ne’e mosu pergunta ida husi ha’u nia hanoin beik ne’e mai husi ne’ebé?,” José do Santos Bucar hateten liu-husi nia diskursu iha seremonia komferenisa nasionál Partidu Libertasaun Popular (PLP) iha salaun Canosiana Has-Laran-Manleuna, Komoro-Dili, Domingu 27 Marsu 2022.

José Bucar hatutan, partidu boot ida hanesan CNRT ne’e durante ne’e lakonsege hamoris fini lider ida di’ak, tanba ne’e mak ba eleisaun prezidensial ne’e tenke kandidata ema seluk husi liur.

“CNRT seidauk iha lider ida ne’ebé di’ak ba iha Prezidente Repúblika ne’e laiha. Tanba ida ne’e mak CNRT rasik mós sei vota ba maun Lú Olo. Maun Lú-Olo manan tiha ona tanba maun José Manuel Ramos Horta mós FRETILIN loos ka la’e?,” José Bucar kontinua halo propaganda politika hodi nega tiha rezultadu eleisaun prezidensial iha ronde dahuluk ne’ebé hatudu kandidatu Prezidente Repúblika José Manuel Ramos-Horta mak hetan votu validu barak liu kompara ho kandidatu Lú Olo nian.

Nia argumenta, realidae hatudu se CNRT forte karik kandidatu CNRT nia ema para ema dehan CNRT maibé kandidatu José Manuel Ramos Horta ne’e FRETILIN nafatin. Maibé tenke serbisu maka’as atu hatudu rezultadu ida ne’ebé di’ak iha loron  19 April.

“Ita nia maun Lú Olo forte tanba PLP KHUNTO, FRETILIN, OS VERDES no mós keta haluha CNRT balun mós sei vota ita nafatin. Se CNRT nia ema maka kandidatu karik pasti sira sei vota ba CNRT, sira laiha ne’e atu vota ba ne’ebé di’ak liu vota konsiensia de’it”.

Partidu CNRT ne’ebé durante ne’e hetan akuzasaun politika barak husi ema barak liliu husi kamarada sira iha FRETILIN kontinua hatudu dalan loos ba sosiedade demokrata sira iha rai-klaran, katak desijaun partidu nian hodi responde ba nasaun ninia nesesidade tenke liu husi konferensia hodi akumula militante no simpatizante sira nia hanoin mak foin foti desijaun.

Eventu ne’ebé partidu CNRT hala’o iha salaun Oka Rodal iha Osindo I, Surikmas-Dili iha loron Domingu 23 Janeiru 2022 ne’e la’os kongresu nasionál, maibé konferénsia nasionál ida hodi foti desijaun ba situasaun politika iha rai-laran. Kongresu ne’e ba mudansa estrutura partidu nian hahu husu nivel aldeia to’o nasionál, no konferénsia ne’e eventu ida ne’ebé partidu politika ida ne’ebé ho natureza demokrátiku sira tenke halo molok foti desijaun ruma.

Liu husi konferénsia nasionál, partidu CNRT desidi apoia ona premiadu Nobel ba Paz 1996, José Ramos-Horta ninia kandidatura ba iha eleisaun prezidensial. Desijaun apoiu Horta ninia kandidatura ne’e la’os nu’udar desijaun unipesoal husi prezidente partidu CNRT, maibé desijaun ne’e demokrátiku tebes, tanba akumula preferensia no hanoin tomak husi konferesista CNRT nian iha munisipiu 12 inklui Rejiaun Administrativu Espesial Oe-Kusi Ambeno.

Prezidente partidu CNRT Kay Rala Xanana Gusmão durante konferensia ne’e hateten, rajaun CNRT hili no apoiu José Manuel Ramos-Horta ba kandidatu Prezidente Repúblika, tanba Horta iha kapasidade hodi rezolve tiha krize konstitusional ne’ebé durante ne’e Prezidente Repúblika Francisco Guterres Lú Olo viola hela, no mós atu hadia hikas imajen Estadu Timor-Leste nian iha mundu internasional nia matan.

Xanana hatutan, se partidu CNRT mak hanoin ba aan rasik karik nia bele hili figura ida husi partidu laran, maibé CNRT ne’e hanoin ba Estadu nia destinu, tanba ne’e mak tenke fihir figura ida ne’ebé kompetente, iha esperiensia no iha influensia iha komunidade internasional hodi bele hadia hikas Estadu Timor-Leste nian imajen.

Pedidu CNRT nian ba Horta katak, bainhira manan iha eleisaun prezidensial mak tenke dissolve tiha Parlamentu Nasionál (PN), tanba Parlamentu Nasionál V lezijlatura lakon tiha ona nia lejitimidade tuir KRDTL Artigu 86 (f) iha loron 18 Marsu 2020. Artigu ne’e dehan, Prezidente Repúblika (PR) hakotu Parlamentu Nasionál, iha kazu krize boot institusionál nian ne’ebé labele iha formasaun governu ka aprovasaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) nian, iha tempu naruk liu loron neen-nulu (60), bainhira rona tiha ona partidu polítiku sira-ne’ebé hetan kadeira iha Parlementu Nasionál, no rona Konsellu-Estadu, iha tempu ne’ebé laiha kdasar jurídiku atu hala’o disolusaun, tenke haree tuir regra iha Artigu 100.

OJE 2020 la-passa iha PN iha loron 17 Janeiru 2020, tuir mai PR Lú Olo konvoka reuniaun ho lider nasionál sira iha loron 10 Fevereiru 2020 hodi hamosu pontu tolu, primeiru katak eleisaun antisipada ne’e nu’udar solusaun ikus liu, daruak husu ba partidu sira halo movimentu atu forma governu foun, datoluk Taur Matan Ruak nafatin Primeiru-Ministru to'o hetan ka forma ona governu foun (IX Governu).

Bazeia ba PR Lú Olo nia orientasaun, CNRT halo movimentu no konsege forma koligasaun foun ne'ebe indijita Kay Rala Xanana Gusmão hanesan PM ba IX Governu, no aprezenta ba PR Lú Olo iha loron 10 Marsu 2020. Infelizmente, Lú Olo estuda proposta ne'e to'o tiha deit agora.

Prazu loron neen-nulu (60) tuir KRDTL Artigu 86 (f) kaduka ka termina iha loron 18 Marsu 2020. Ne'ebé tuir loloos PR Lú Olo tenke disolve ona PN, maibé ida ne'e la-akontese, nune'e signifika juridikamente V Lejizlatura PN la iha ona lejitimidade konstitusional.

Aleinde Parlamentu Nasional V Lejizlatura ne'ebé lakon ona nia lejitimidade konstitusional iha loron 18 Marsu 2020, VIII Governu mós lakon ona nia lejitimidade tuir KRDTL Artigu 106 (1) bainhira Aliansa Mudansa ba Progresu ne'ebé forma VIII Governu naksobu ka la-eziste ona hahu husi loron 20 Janeiru 2020.

Husi sekuensia sira iha leten ne'e, maka juridikamente iha konkluzaun 2: a). Parlamentu Nasional V Lejizlatura lakon tiha ona nia lejitimidade Konstitusional iha loron 18 Marsu 2020; b). VIII Governu lakon nia lejitimidade juridika iha kedas 20 Janeiru 2020 bainhira PM Taur deklara katak AMP laiha ona.

Faktu sira ne'e hatudu momoos katak valor RDTL hanesan Estadu Direitu Demokrátiku lakon tiha ona, no kredibilidade RDTL hanesan Estadu ida monu rabat rai iha komunidade internasional nia matan.

CNRT hanesan partidu ne'ebe kaer ba prinsipiu tane-as Interese Estadu nian, iha dever no obrigasaun atu Restaura fali Valor Konstitusionais no hadiak fali imajen RDTL iha mundu internasional nia matan. Ho ida ne’e maka apoia ona Horta hodi ajuda hadia hikas Estadu ne’e iha komunidade internasional nia matan.

Xanana dehan ona katak, CNRT nia pozisaun politika atu disolve Parlamentu Nasionál ne'e la'os tanba ambisaun ba poder, maibé hakarak atu Estadu RDTL la'o tuir hikas KRDTL no lei oan sira. Inklui atu manan fali konfiansa husi Komunidade Demokratiku sira iha mundu.

Antes ne’e, Horta dehan, sei kumpri kriteria hotu husi partidu CNRT nian bainhira apoia ninia kandidatura.

Marcelino Bata
Author: Marcelino BataWebsite: https://www.oekusipost.comEmail: Este endereço de email está sendo protegido de spambots. Você precisa do JavaScript ativado para vê-lo.
Jornalista
Jornalista TOP. Bandu atu simu envelope ka sasan ruma husi fonte informasaun sira.

Online Counter