Maske habokur de’it grupu balun, fulan oin governu sei fahe tan Cesta Básica

DILI (TOP) — Programa Cesta Básica ne’ebé governu lansa iha tinan 2020 maske habokur de’it kompañia privadu balun, maibé sei kontinua fahe tan iha fulan oin.

Ministru Koordenadór ba asuntu Ekonómiku (MKAE) Joaquim Amaral promete, governu sei kontinua fahe tan Cesta Básica iha loron Segunda 06 Juñu 2022 ba sidadaun sira iha rai-laran.

“Iha Segunda 06 Juñu bele hahu lansamentu primeiru bele distribui ona hahan ba ita nia sidadaun Timor oan sira,” Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómikus (MKAE), Joaquim Amaral hateten ba The Oe-Kusi Post (TOP) hafoin partisipa iha seremonia Discovery Business Industrial Zone and East Timor Trading Group iha Fomento II, suku Komoro, Postu Administrativu Dom-Aleixo, Dili, Tersa 24 Maiu 2022.

Nia hatutan, programa Cesta Básica fulan Juñu distribui ona ba komunidade sira tanba depende ba relatóriu ne’ebé mak sira fó kalendariu sira ne’ebé determina mak iha segunda 06 Juñu ne’e sira halo ona primeiru lansamentu.

“Ita fiar katak ministériu implementador sira bele kumpri kalendariu ne’e,” nia sujere.

Nia esplika, kona-ba infrasaun ne’e kompañia iha rajaun, maibé Timor-Leste nia ekonomia nakloke ba ema hotu labele izola aan tanba iha importasaun boot la halimar.

“Ita respeitu sira nia preokupasaun tanba kompañia sira barak liu mak hili malu la’os governu mak ba hili,” nia esplika.

Governante mai husi partidu FRETILIN ne’e dehan, programa Cesta Básica ne’e presiza mós kapital tanba sosa itoan mak lori ba tau hamutuk iha fatin ida, falun tiha hafoin lori ba fahe ba komunidade sira.

“Presizu ita nia setor privadu sira halibur hamutuk hodi tau forsa ba malu hodi bele fó oportunidade ida ne’e,” nia hateten.

Tuir nia katak, karik iha infrasaun tanba kauza mosu husi krize infrasaun mai husi rai liur tanba mina no sasan sira seluk mós iha infrasaun ne’ebé mak kontroladu.

“Tanba sasan sira ne’e la’os sasan importadu, Cesta Básica ida agora ne’e konsentra sira bele sosa produtu lokal masimu posivél. Kuandu produtu lokal laiha ona mak ita bele admite sira bele sosa produtu importadu maibé tenke kumpri kriteria sira ne’ebé governu sei  hasai,” nia esplika.

Governante ne’ebé inventa tiha loron proklamasaun Timor-Leste nian iha Expo Dubai tinan kotuk ne’e husu ba kompañia hotu atu bele optimaliza rekurusu produsaun iha rai laran hodi produz. Osan ida ne’ebé governu tau ba programa sesta bazika ne’e utiliza hodi sosa Cesta Básica ne’e ho pursentu 100 bele sosa rai-laran.

“Hodi ajuda kompañia Timor oan sira no ajuda ita nia agrikultura sira."

Iha fatin hanesan Prezidente Câmara Comersiu Industria Timor-Leste (CCI-TL) Oscar Lima hateten, programa Cesta Básica ne’e fó ba emprezariu nasionál preparadu atu implementa.

“Ha’u hakarak hateten katak programa Cesta Básica ne’e empreza nasionál preparadu para atu ba implementa no Cesta Básica la’os ba emprezariu internasional sira,” nia hateten.

Governu Timor-Leste lansa ona, iha loron 27 fulan-outubru tinan 2020, programa Bote Ai-han (Cesta Básica), iha Suku Sabuli, iha Metinaru, Dili. Bote ai-han ne’e fó ba populasaun tomak iha fulan-novembru no fulan-dezembru tinan 2020 no ho valór to’o dolar amerikanu 25 ba ema ida-idak ba fulan ida-idak ne’ebé temi ona.

Ida-ne’e hanesan inisiativa ida iha ámbitu Planu Rekuperasaun Ekonómika, ne’ebé fornese ai-han no produtu sira ba ijiene pesoál nian ba populasaun hotu iha nasaun laran. Objetivu boot husi medida ida-ne’e mak atu tulun família sira hodi hatán ba sira-nia nesesidade bázika sira, hodi kontribui ba halakon hamlaha no vulnerabilidade boot liu hirak ne’ebé eziste iha rejiaun balun husi país ne’e, ne’ebé kiak no izolada liu, aleinde objetivu ida ne’ebé mak apoiu ba agrikultór, produtór no komersiante lokál sira, atu estimula dinámika ekonómika lokál sira, liuhusi sirkulasaun rekursu finanseiru sira ne’ebé nesesáriu atu hasa’e produsaun nasionál, hodi redús impaktu sira husi krize ekonómika.

Marcelino Bata
Author: Marcelino BataWebsite: https://www.oekusipost.comEmail: Este endereço de email está sendo protegido de spambots. Você precisa do JavaScript ativado para vê-lo.
Jornalista
Jornalista TOP. Bandu atu simu envelope ka sasan ruma husi fonte informasaun sira.

Online Counter