CNRT akuza Alkatiri uza FRETILIN subar aan ba "subornu" husi ConocoPhillips

Deputadu sira husi bankada CNRT halo konferénsia imprensa hodi akuza Mari Alkariti simu subornu husi ConocoPhilips. Foto The Oe-Kusi Post/Marcelino Bata.

DILI (TOP) – Deputadu sira husi bankada CNRT iha Parlamentu Nasionál akuza eis Primeiru-Ministru, Mari Alkatiri uja naran lulik FRETILIN hodi hasubar nia a’an ba “subornu” ne’ebé simu husi empreza petroliferu ConocoPhilips, maibé Alkatiri rasik deklara ona sei keixa deputadu hirak ne’e ba iha Ministériu Públiku ho rajaun ne’e akuzasaun falsu.

Partidu Consellu Nasionál Rekonstrusaun Timorense (CNRT), Deputadu Gabriel Soares, hatete atual Sekretariu Jeral Mari Alkatiri iha Partidu Frente Revolusionariu Timor leste Independente (FRETILIN) sai abrigu hodi subar an ba aktu subornu ne'ebé nia simu husi ConocoPhillips.

"Ohin, Bankada CNRT hakarak responde Sekretáriu-Jeral Partidu FRETILIN, Mari Alkatiri, ne’ebé ikus-ikus ne’e hatudu ninia frustrasaun agravada ba asaun Karitativa ne’ebé Maun Boot Kay Rala Xanana Gusmão halo iha Díli no iha munisípiu sira,” hateten deputadu Partidu Consellu Nasionál Rekonstrusaun Timorense (CNRT), Gabriel Soares liu husi konferénsia ba imprensa iha sala bankada CNRT, Parlamentu Nasioná, Dili Kuarta 24 Juñu 2020.

“Frustrasaun Mari Alkatiri nian ne’e so’e iha Facebook, hodi dezakredita no minimiza Maun Boot no Timor-oan lubuk ida ne’ebé hala’o asaun karitativa hodi ajuda populasaun sira ne’ebé sofre hela falta aihán iha sira-nia moris loro-loron, hanesan konsekuênsia husi Estadu Emerjênsia," afirma deputadu Gabriel.

Nia hatutan, Sekretáriu-Jeral FRETILIN, iha ninia Facebook, tenta so’e lia ba públiku, ho intensaun atu dezakredita asaun karitativa ne’ebé Maun Boot Kay Rala Xanana Gusmão halo daudauk, ho akuzasaun katak asaun hirak ne’e atu subar-an husi korrupsaun.

Deputadu Gabriel konsidera deklarasaun Mari Alkatiri nian ne’e, hanesan insultu boot ida ba Igreja Katólika, Gabinete Prezidente Repúblika, Espoza husi Primeiru Ministru no grupus karidade timoroan sira, ne’ebé durante ne’e halo hela asaun hodi fó tulun ba komunidades sira ne’ebé afetadas husi Estadu Emerjênsia.

Tanba-ne’e, bankada CNRT iha Parlamentu Nasionál hakarak aprezenta faktus balun ne’ebé iha relasaun ho korrupsaun loloos “(simu suborno)”, ne’ebé komete husi Mari Alkatiri, kazu sira ne’ebé rejista iha United States District Court for the District of Columbia, nu’udar Tribunal ne’ebé simu keixa husi Oceanic Exploration.

Dahuluk, Mari Alkatiri labele haluha katak Kompañia Oceanic Exploration hato’o keixa hasoru ConocoPhillips tamba fó suborno ba nia, Mari Alkatiri, ho montante por volta de $5 milhoens de dólares. Tribunal Distrital Columbia, iha Estadus Unidus, INDEFERE keixa ne’e, la-ós tamba substânsia matéria, maibé tanba kestaun prosesual – ida ne’e hatudu katak alegasaun husi Oceanic Exploration, hasoru ConocoPhillips, kona-ba Mari Alkatiri pertinente duni.

Daruak, Mari Alkatiri fa’an tiha Povu nia rikusoin no Timor-Leste nia soberania ba Australia no ConocoPhillips ba tinan 50, ho folin $5 milhoens de dólares – afinal, ho deit $5 milhoens de dólares, Mari Alkatiri fa’an tiha nia onra, dignidade no integridade.

Datoluk, Tanba subornu $5 milhoens ne’e, Mari Alkatiri fó ordem ba Deputadu FRETILIN nian atu vota kontra, hodi nega povu-nia soberania no riku-soin, bain-hira atu ratifika Tratadu Fronteira Maritima, iha Agostu 2019. Ne’e mós tanba Bankada FRETILIN, iha tempu ne’eba (Novembro 2002), simu hotu osan suborno ne’e.

Dahaat, osan ba subornu ne’e, ConocoPhillips transfere ba iha Mari Alkatiri no Ahmad Alkatiri sira-nia konta bankária iha Banku ANZ, iha Trower Road, Monterey House, Casuarina, no Westpac Bank, iha 7 Bradshaw Terrace, Casuarina, iha Darwin, Australia.

Dalima, Mari Alkatiri, iha ninia Facebook, ameasa atu bolu ninia advogadu hodi hatama kazu ne’e ba Ministériu Públiku. Husu boot Mari Alkatiri lori kazu ne’e ba Tribunal hasoru Oceanic Exploration, tanba Oceanic Exploration maka fó sai hotu número konta bankária, hanesan 016495xxxx-xx866 no mós 015901xxxx-1xx8.

Daneen, Mari Alkatiri mós labele haluha katak Auditoria husi Câmara de Contas, iha RAEOA, ba tinan 2014-2015, hatudu katak, Estadu hetan prejuízu to’o $30 milhoens de dólares no iha indísiu ba krime iha ezekusaun orsamental liu $300 milhoens de dólares – faktus ne’e akontese durante tempu ne’ebé Mari Alkatiri sai hanesan Prezidente RAEOA-ZEESM.

Dahitu, Mari Alkatiri labele haluha mós katak ro-ahi HAKSOLOK, ne’ebé selu tiha ona ho osan liu ona $20 milhoens de dólares, to’o agora seidauk mai Timor-Leste no Mari Alkatiri lohi Dom Carlos Filipe Belo no Madre Guilhermina Marçal hodi fó bensaun no sai madrinha ba besi mamuk ida, ida-ne’e mós hanesan insultu ida ba Igreja Katólika no ba Povu Timor-Leste tomak.

Daualu, pior liu, kona-ba Ro Haksolok, Mari Alkatiri buka lohi Primeiro-Ministro atu simu tiha todan ne’e, hodi fó tán $14 milhoens ba Luis Pité ho nia kroni sira, hodi kontinua bosok katak hadia Ro Haksolok, ne’ebé tinta mós monu hotu no ekipamentus sira afinal át hotu.

Entretantu, eis Primeiru-Ministru Mari Bim Amude Alkatiri deklara iha nia konta Facebook Mari Alkatiri katak oras ne’e nia advogadu sira prepara no sei hatama keixa krime ba Ministériu Públiku hodi prosesa akuzasaun ne’e.

“Relasiona ho informasaun falsu nebe’e publika hanesan iha foto ne’e, hau nia advogado sira prepara hela no Iha tempo badak hau sei hatama Queixa-crime ba Ministério Público. Sira nebe'e assina decizaun CPN/CNRT sei ba Ministerio Publico atu hatan ba akuzasaun ida ne'e,” hateten Alkatiri.

Mari Alkatiri
23.06.2020

Marcelino Bata
Author: Marcelino BataWebsite: https://www.oekusipost.comEmail: Este endereço de email está sendo protegido de spambots. Você precisa do JavaScript ativado para vê-lo.
Jornalista
Jornalista TOP. Bandu atu simu envelope ka sasan ruma husi fonte informasaun sira.

Online Counter