Uma ka’in 323. 216 sei simu U$ 200 no Cesta Bázika

DILI (TOP) — Uma kain hamutuk 323.216 sei simu osan hamutuk dolar amerikanu atuas rua ($200), no simu mós Cesta Básica tuir dadus husi Ministériu ba Administrasaun Estatal (MAE) ne’ebé preve ona iha proposta orsamentu retifikativu ho montante dolar amerikanu millaun hitu nulu ($70).

Tuir Ministru ba Administrasaun Estatal Miguel Pereira de Carvalho katak, atu klarifika preokupasaun balun husi deputadu sira nian, ne’ebé iha ligasaun ho papel MAE liu-liu ba dadus uma ka’in.

Governante mai husi partidu FRETILIN ne’e hatutan, to’o iha loron 28 Fevereiru 2022, MAE serbisu hamutuk ho autoridade komunitariu sira, hanesan suku 452, hetan ona dadus familia sira iha ficha familia hamutuk  323. 216, dadus ida ne’e kompara ho dadus husi Ministériu Solidaridade Sosial no Inkluzaun (MSSI) utiliza hodi selu $200 iha tinan 2020 iha momentu ne’ebá iha familia hamutuk 12.000.

“Bazeia ba númeru ne’e mak Ministériu Finansas ho Ministériu Solidaridade Sosiál no Inkluzaun kalkula vezes $200 kada familia hetan total orsamentu millaun U$65 restu ne’e konforme MSSI sei organiza no autoriza ba despeza sira ne’ebé relasiona ho pagamentu $200,” esplika Ministru Miguel ba deputadu sira iha Parlamentu Nasionál bainhira debate orsamentu retifikativu ba iha faze jeneralidade, loron dahuluk, Tersa 10 Maiu 2022.

Nia dehan, husi dadus familia nain 323.216 ne’e konstitui membru familia hamutuk millaun 1.521. 296, husi númeru ida ne’e mak iha tinan ida ne’e, Sekretariu Estadu Cooperativa (SECOOP), no mós Ministériu Turizmu Komersiu Industria (MTCI) sei halo distribuisaun Cesta Básica.

Orsamentu retifikativu ne’ebé mak governu submete ba iha Parlamentu Nasionál ho montante billiaun U$1,1 no  preve milaun $70 ba atribuisaun pagamentu decimo terceiro $200 ba kada família (exeptu funsionariu publiku sira).

Kona-ba kestaun ne’e, Prezidente Bankada Partidu Demokrátiku (PD), deputadu Mariano Assanami  Sabino diskorda ho politika atu fahe osan $200 ba uma kain sira iha rai-laran.

Deputadu husi Ponta -Leste ne’e prefere atu planu di’ak liu ne’e fahe ba ema ida-idak, la’os fahe fali ba uma kain ne’ebé iha sira nia membru familia ne’e lahanesan.

“Orsamentu retifikativu ne’e nia objetivu prinsipal, kona ba krize ne’ebé agora dadaun ita hasoru, ne’ebé ho aloka $200 ba kada uma kain iha Dezembru ne’e, ha’u ladun aseita tanba lajustu, maibé fo ba kada pesoal ka kada ema ida simu 100 dolar, doque 200 dolar, tanba kada uma kain, ka iha uma laran diferensa numertu pesoal,” Assanmi hateten.

Asanami dehan, ho proposta ida ne’e, hatama desde horsehik dadersan kedas, ikus dada ba mai, depois dehan proposta ne’e laiha fatin, maibé nia parte husu governu atu fo subsidiu ne’e kada pesoal ka kada ema hetan $100, la’os kada familia simu $200.

“Ba ha’u urjensia ne’e mak krize global ne’ebé ita hasoru, sasan nia folin sa’e ita presiza halo intervensaun. La’os urjensia tanba ita promete hela iha kampaña prezidensial mak ita halo fali ida ne’e,” Asanami diskorda.

Maibé deputada husi Partidu Libertasaun Popular (PLP) Angelina Sarmento kontra fali deklarasaun Asanami nian.

Deputada PLP ne’e esplika no define eleisaun prezidensial ne’e la’os hanesan eleisaun parlamentar, maibé nia esensia ne’e tanba aliadu sira (PLP, FRETILIN no KHUNTO) ne’ebé mak apoiu kandidatu Lú Olo halo promesa.

“Ita lakohi povu ida ne’e hela ho persepsaun dehan ne’e kampaña ne’e promesa falsa”.

Marcelino Bata
Author: Marcelino BataWebsite: https://www.oekusipost.comEmail: Este endereço de email está sendo protegido de spambots. Você precisa do JavaScript ativado para vê-lo.
Jornalista
Jornalista TOP. Bandu atu simu envelope ka sasan ruma husi fonte informasaun sira.

Online Counter