DILI (TOP) - Segundu Orgaun Soberanu nu’udar orgaun lejislativu halo ona aprovasaun ba Proposta Lei Promosaun ba Exportasaun.
Membru Parlamentu Nasionál (PN) sira liu husi Sesaun Plenáriu Ordináriu iha loron 24 fulan marsu tinan 2026, Deputadu sira aprova iha final global ba Proposta Lei nú 20/VI (3.ª) – Lei Promosaun ba Exportasaun, ho votus unanimidade a favor 56, kontra 0, no abstensaun 0.
Alénde ne’e, Mesa anúnsiu admisaun no hatun ba Komisaun ba Assuntu Konstitusional no Justisa (Komisaun A), Projetu Lei nú 16/VI (3ª) – Alterasaun dahaat ba Lei nú 5/2006, loron 28 fulan dezembru, Orgauns Administrasaun Eleitoral, alterasaun dalima ba Lei nú 6/2006, loron 28 fulan dezembru, Lei Eleitoral ba Parlamentu Nasionál no alterasaun dahuluk ba Lei nú 22/2021, loron 4 fulan novembru, Lei Eleitoral Munisipal.
Nune’e mós ba Komisaun Negosius Estranjeirus, Defesa no Seguransa (Komisaun B), Proposta ba Rezolusaun No.52/VI(3º) – Alterasaun ba Kuadru Kompromisu sira Timor-Leste nian, ne’ebé aneksa ba Protokolu ne’ebé altera Akordu ASEAN nian kona-ba Movimentu Indivídu sira nian, ne’ebé aprova ba Adezaun hosi Rezolusaun Parlamentu Nasionál Nú. 46/2025, loron 15 fulan Outubru.
Iha períodu antes orden do dia, Komisaun ba Asuntu Konstitusionál no Justisa (Komisaun A), reprezenta husi Vice-Prezidente, Deputadu António Verdial, ho Relator, Deputadu Albino da Silva hato’o relatóriu vizita fiskalizasaun ne’ebé hala’o ona iha Munisipiu Manufahi no RAEOA; nune mos ba Komisaun Finansas Públikas (Komisaun C), reprezenta husi Prezidente Komisaun, Deputada Cedelizia Faria dos Santos, ho relatora Deputada Aliança da Conceição Araújo, aprezenta relatóriu vizita fiskalizasaun ne’ebé realiza iha Eletrisidade Timor-Leste- Empreza Públika (EDTL.EP)-Díli.
Kontinua ba deklarasaun polítika husi Bankada FRETILIN ne’ebé hato’o Solidariedade ho povu Repúblika Kuba nian, ne’ebé agora daudaun hasoru hela dezafiu ekonómiku no sosiál sira no partikularmente ezijente ho impaktu diretu no sériu ba sira-nia populasaun nia moris loroloron.
Bankada PLP, koalia kona-ba situasaun funu iha mediu oriente entre Iraun, Israel no Estadus Unidus Amérika no ninia konsekuénsia sira ba krize global; no Bankada KHUNTO ko’alia kona-ba funsaun fundamental husi Komisaun ba Asuntus Konstitusionál no Justisa, ne’ebé temin kona-ba produsaun Lei sira iha Timor-Leste ne’e obra koletiva no demokrátika ne’ebé mai husi Deputadu sira, Bankada Parlamentar sira no Governu, tuir artigu 97.ª Konstituisaun RDTL.
Iha intervensaun diversas, Deputadu sira kontinua aprezenta problema sira ne’ebé povo hasoru iha sira nia moris lor-loron nian, no prosesu dezenvolvimentu iha area infraestrutura bazika, no problema sosial sira seluk ne'ebé presiza atensaun husi Governu no Instituisaun relevante sira.
Sesaun plenária ne'e, prezidi husi Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, akompañia husi membru Meza sira, ho prezensa husi Ministru Komersiu Indústria, Filipus Nino Pereira no Vice-Ministru Asuntu Parlamentar, Adérito Hugo da Costa.

