DILI (TOP) - Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão lansa Semana Oseanu iha loron 1 fulan-Juñu iha Tasi Tolu, Díli, liu-hosi oragniza limpeza tasi-ibun no tasi-okos no mós kompetisaun kastelu rai-henek ne'ebé involve eskola sira hosi kapitál.
Iha serimónia abertura, Primeiru-Ministru bolu atensaun bá ema hotu-hotu tenke kuidadu Tasi tanba tasi sai hanesan mós identidade ida.
“𝐈𝐤𝐮𝐬-𝐢𝐤𝐮𝐬 𝐧𝐞’𝐞 𝐢𝐡𝐚 𝐦𝐮𝐧𝐝𝐮 𝐭𝐨𝐦𝐚𝐤 𝐭𝐚𝐮 𝐚𝐭𝐞𝐧𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐛𝐨’𝐨𝐭 𝐭𝐞𝐛𝐭𝐞𝐛𝐞𝐬 𝐛𝐚́ 𝐭𝐚𝐬𝐢. 𝐒𝐞𝐦𝐚𝐧𝐚 𝐭𝐨𝐦𝐚𝐤 𝐦𝐮𝐧𝐝𝐮 𝐬𝐞𝐢 𝐛𝐨𝐥𝐮 𝐚𝐭𝐞𝐧𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐛𝐚́ 𝐩𝐨𝐩𝐮𝐥𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐭𝐨𝐦𝐚𝐤, 𝐛𝐨’𝐨𝐭 𝐤𝐚 𝐤𝐢’𝐢𝐤, 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐟𝐨𝐡𝐨 𝐤𝐚 𝐭𝐚𝐬𝐢-𝐢𝐛𝐮𝐧, 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤, 𝐛𝐚𝐢𝐧𝐡𝐢𝐫𝐚 𝐢𝐭𝐚 𝐥𝐚 𝐤𝐮𝐢𝐝𝐚𝐝𝐮 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐭𝐚𝐬𝐢 𝐦𝐚𝐤𝐚 𝐛𝐞𝐢-𝐨𝐚𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐬𝐞𝐢 𝐦𝐨𝐫𝐢𝐬 𝐡𝐨 𝐩𝐫𝐨𝐛𝐥𝐞𝐦𝐚 𝐛𝐨𝐨𝐭. 𝐈𝐭𝐚 𝐭𝐞𝐧𝐤𝐞 𝐤𝐨𝐧𝐬𝐢𝐞𝐧𝐬𝐢𝐚𝐥𝐢𝐳𝐚-𝐚𝐧 𝐚𝐭𝐮 𝐤𝐮𝐢𝐝𝐚𝐝𝐮 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐭𝐚𝐬𝐢 𝐧𝐨 𝐟𝐨𝐡𝐨 𝐬𝐢𝐫𝐚,” PM Xanana bolu atensaun.
Hanesan oras-ne’e daudaun akontesimentu bo’ot iha Estadus Unidus Amérika, ahi han-rai, bee sa’e nakonu tanba rai udan, ne’e tanba mudansa klimátika kauza hosi ema nia asaun sira. Importante tebtebes atu hamoris iha Timoroan sira-nia hanoin katak, tenke kuidadu tasi Timor ne’ebé riku tebtebes ho espésie ikan rihun bá rihun. Programa ida hosi IX Governu Konstritusionál hakarak atu dudu ekonomia hodi motiva joven sira bele aprtisipa ativu iha dezenvolvimentu rai-ne’e nian liu-hosi dezenvolve riku-so’in sira Timor nian ne’e. Programa ne'ebé daudaun ne'e implementa mak Ekonomia Azul atu harii Sentru Edukasaun Mariñu no Parke Nasionál Mariñu iha Ataúro, nune’e labarik no joven sira bele bá apreende.
“𝐀𝐛𝐚𝐧 𝐡𝐚𝐡𝐮́ 𝐡𝐚𝐥𝐚’𝐨 𝐤𝐚𝐦𝐩𝐚𝐧̃𝐚 𝐬𝐞𝐧𝐬𝐢𝐛𝐢𝐥𝐢𝐳𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐤𝐨𝐧𝐚-𝐛𝐚́ 𝐞𝐤𝐨𝐧𝐨𝐦𝐢𝐚 𝐚𝐳𝐮́𝐥 𝐡𝐚𝐡𝐮́ 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐟𝐨𝐡𝐨 𝐛𝐚́ 𝐭𝐚𝐬𝐢 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐬𝐞𝐢 𝐡𝐚𝐥𝐚’𝐨 𝐢𝐡𝐚 𝐒𝐞𝐥𝐨𝐢 𝐀𝐢𝐥𝐞𝐮. 𝐀𝐭𝐮 𝐬𝐞𝐧𝐬𝐢𝐛𝐢𝐥𝐢𝐳𝐚 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤, 𝐩𝐥𝐚́𝐬𝐭𝐢𝐤𝐮 𝐧𝐨 𝐥𝐚𝐭𝐚 𝐤𝐚𝐥𝐞́𝐧 𝐚𝐚𝐭 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐦𝐨𝐭𝐚 𝐥𝐨𝐫𝐢 𝐭𝐚𝐦𝐚 𝐥𝐢𝐮 𝐛𝐚́ 𝐭𝐚𝐬𝐢 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐞𝐬𝐭𝐫𝐚𝐠𝐚 𝐛𝐢𝐨𝐝𝐢𝐯𝐞𝐫𝐬𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐧𝐞’𝐞 𝐦𝐚𝐢 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐟𝐨𝐡𝐨. 𝐈𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞 𝐭𝐚𝐧𝐛𝐚 𝐤𝐨𝐧𝐭𝐫𝐢𝐛𝐮𝐢𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐩𝐨𝐩𝐮𝐥𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐢𝐡𝐚 𝐟𝐨𝐡𝐨 𝐧𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐬𝐨’𝐞 𝐚𝐫𝐛𝐢𝐫𝐮, 𝐥𝐚’𝐨́𝐬 𝐝𝐞’𝐢𝐭 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐞𝐥𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐭𝐚𝐬𝐢-𝐢𝐛𝐮𝐧 𝐦𝐚𝐤 𝐬𝐨’𝐞 𝐚𝐫𝐛𝐢𝐫𝐮. 𝐃𝐮𝐫𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐬𝐞𝐦𝐚𝐧𝐚 𝐢𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞 𝐢𝐭𝐚 𝐡𝐚𝐤𝐚𝐫𝐚𝐤 𝐚𝐭𝐮 𝐞𝐝𝐮𝐤𝐚-𝐦𝐚𝐥𝐮, 𝐞𝐝𝐮𝐤𝐚 𝐞𝐬𝐭𝐮𝐝𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐣𝐨𝐯𝐞𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐨 𝐞𝐦𝐚 𝐭𝐨𝐦𝐚𝐤 𝐚𝐭𝐮 𝐥𝐚𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐬𝐨’𝐞 𝐟𝐨𝐞𝐫 𝐚𝐫𝐛𝐢𝐫𝐮,” Xefe Governu hateten.
Semana ida-ne’e tomak, iha munisípiu hotu-hotu sei foti problema bo’ot ida-ne’e nune’e hotu-hotu bele kompriende katak bainhira ema la kuidadu ambiente maka ambiente sei estraga fali ema. Programa atividade semana ida ne’ebé Governu hala’o hosi loron 01 to’o loron 08 fulan Juñu iha kapitál Díli no munisípiu lima – Aileu, Ainaro, Lautem, Manufahi no RAEOA ho vizita espesiál loron ida hosi Primeiru-Ministru no membru Governu bá Illa Ataúro. Tema hodi selebra Loron Mundiál Oseanu 2025 maka ‘Furak Tebes! Tane aas buat ne’ebé tane ita’ tema globál ne’ebé fó-hanoin katak, nasaun hotu-hotu halo parte iha buat ida ne'ebé boot liu no apelu ida bá Governu hotu-hotu atu labele haluha Maravilla tasi nian.
Iha loron 2 fulan Juñu, Primeiru-Ministru sei dezloka bá munisípiu Aileu hodi ofisialmente lansa serimónia ida simboliza kompromissu Governu nian bá protesaun ambientál no dezenvolvimentu sustentável. Vizita bá Aileu atu fó hanoin mós ba ema hotu katak Ha’u-nia Tasi! Ha’u-nia Timor! hahú iha foho sira no tun ba tasi no hosi tasi bá foho sira.
Iha loron 3 Juñu, Primeiru-Ministru sei halo lansamentu bá Galeria Arte iha Ar Livre no Murál Oseanu iha Palásiu Governu nia oin. Iha semana tomak, Projetu Arte Oseanu iha eskola ne'ebé lidera hosi Ministériu Edukasaun sei hala'o iha nasaun tomak. Aprezentasaun kulturál, karavana ho ró no dansa tradisionál ne'ebé selebra patrimóniu tasi nian sei hala'o iha munisípiu Ainaro, Baucau, Manufahi, Lautém, RAEOA no iha Illa Ataúro. Joven Kampeaun bá Ekonomia Azúl, Gabinete Fronteiras Terrestres no Marítimas sei hala’o mós Workshop Poluisaun Plástiku Mariñu iha Ainaro, Manatuto, Lautem no RAEOA.
Iha loron 5 fulan-Juñu, Illa Ataúro sei realiza atividade prinsipál oioin hodi marka Loron Mundiál Oseanu 2025, inklui introdusaun ba espésie ikan foun sira ne'ebé deskobre iha Baía Berau, iha ponta súl illa Ataúro. Tradisionál “𝐓𝐚𝐫𝐚 𝐁𝐚𝐧𝐝𝐮” mós sei deklara iha aldeia Makili no Biqueli hodi promove jestaun peskas ne’ebé sustentável.
Atividade sira seluk inklui restaurasaun ekosistema ai-parapa iha Uaro-Ana hodi hametin reziliénsia tasi-ibun no biodiversidade, lansamentu inisiativa Eskola Verde iha Uaro-Ana hodi promove edukasaun ambientál iha foin-sa’e sira-nia leet, dezenvolvimentu Suco Verde iha Biqueli, integrasaun infraestrutura amigável ba ambiente no prátika sustentável, Formasaun ba Brigada Ambientál iha Suco Beloi atu envolve komunidade sira iha monitorizasaun no protesaun ambientál no lansamentu sistema desalinizasaun tasi-been iha Akrema no Fatu’u hodi hadi’a asesu bá bee-moos iha illa ne’e. Atividade sira ne’e hotu subliña kompromisu Illa Ataúro nian atu sai modelu ba konservasaun tasi no turizmu sustentável ba Timor-Leste.
Iha loron 7 fulan-Juñu, desfile tasi (ocean parade) ne’ebé lidera hosi governu sei hala’o iha Díli, hodi hasa’e konxiénsia kona-bá konservasaun tasi no hodi promove uzu sustentável rekursu tasi. Iha kalan, Tasi Fest, eventu ida ne’ebé lidera hosi seitór privadu sei hala’o iha Díli hodi selebra Timor-Leste nia ligasaun kle’an ba tasi enkuantu promove turizmu mariñu sustentável, ekonomia azúl no indústria kreativu lokál sira.
Semana Mundiál Oseanu 2025 sei konklui ho Feira Turizmu Mariñu Ekonomia Azúl iha loron 8 Juñu iha Sentru Konvensaun Díli, ne’ebé hatudu divertimentu no barraka sira hosi parte interesada no emprezáriu lokál ne’ebé envolve iha setór turizmu mariñu iha Timor-Leste. Atividade sira ne’e hotu nakloke bá públiku no dezeña atu involve eskola sira, foin-sa’e, autoridade lokál, sosiedade sivíl, parseiru dezenvolvimentu, seitór privadu no públiku en-jerál.
Governu Timor-Leste konvida sidadaun no rezidente hotu-hotu atu partisipa ativamente iha Semana Mundiál Oseanu 2025 hodi hasa’e konxiénsia, halo asaun koletiva no selebra ekosistema no biodiversidade tasi ne’ebé úniku iha nasaun ne’e.