Kbi’it la’ek nain 100 iha Betano hetan ona apoiu umanitáriu

Eis Komandante em Chefe das FALINTIL, Kay Rala Xanana Gusmão fahe nesesidade báziku ba kbi'it la'ek 100 iha suku Betano, postu Same, munisipiu Manufahi Domingu 12 Jullu 2020/ Foto The Oe-Kusi Post/Raimundos Oki.

BETANO (TOP) – Familia kbi’it la’ek sira hamutuk nain 100 iha suku Betano, Manufahi simu ona apoiu nesesidade báziku husi emprezariu Timor oan balun.

Prosesu fahe nesesidade báziku ne’e hala’o husi eis komandante em chefe das FALINTIL, Kay Rala Xanana Gusmão no akompaña husi autoridade munisipiu Manufahi nian husi nivel munisipal to’o nivel aldeia.

Hafoin fahe nesesidade báziku sira hanesan foos, mina no super mie, Xanana ba dala uluk halo esplikasaun kona-bá perigu moras virus corona (Covid-19) ba komunidade sira.

Xanana dehan, moras Covid-19 ne’e la’os problema ba Estadu Timor de’it, maibé nu’udar problema ba Estadu hotu iha mundu tomak. Nasaun barak iha mundu hetan sofre maka’as kona-bá pandemia Covid-19 liliu nasaun avansadu sira ho sistema no fasilidade saúde ne’ebé modernu no kompletu mós lakonsege trava moras ne’e, tanba faktu hatudu nasaun avansadu hirak ne’e ema mate barak liu ona kompara ho Timor-Leste ne’ebé seidauk rezista ema ida mate.

“Maibé husu ba imi hotu atu kontinua koidadu aan nafatin. Liliu joven sira ne’ebé la’o ba-mai kuandu autoridade sira hanesan polisia ka xefe suku sira dehan agora labele sai tenke rona sira, tenke kumpre sira,” esplika Xanana ba komunidade sira kuaje 500 resin iha sede suku Betano, Manufahi Domingu 12 Jullu 2020.

Xanana hatutan, Covid-19 la’os Timor nia moras, maibé moras ida husi rai-liur, no Timor nia moras boot ida mak dengue no seluk tan.

Xanana mós aproveita oportunidade ne’e hodi apela ba joven sira iha Betano atu kuda domin, no kari dame hodi hametin liutan estabilidade iha Betano, no mós iha rai-laran. La’ós hametin de’it, estabilidade, maibé nia mós husu ba joven sira tenke respeita ferik-katuas sira, tanba ho sira nia susar, terus, no sakrifisiu mak halo Timor-Leste bele manan funu no hetan independensia.

“Ferik-katuas sira ne’e terus durante tinan 24 nia laran. Gerillia katak, povu mak halo funu. Ita manan funu la’os ho kilat musan, maibé ho ferik-katuas sira nia susar, terus no sakrifisiu mak ita manan funu,” esplika Xanana hodi husu ba joven sira tenke respeita ferik-katuas sira hodi fó onra ba sira.

Simu bua-malus iha uma lisan Lusi Cornel

Molok hakat ba sede suku hodi fahe nesesidade báziku sira, Xanana partisipa seremónia ritual iha uma lisan Lusi Cornel. Xanana nia prezensa iha uma lisan ne’e simu dereita husi katuas lisan sira inklui bei oan asuwain liu rai Don Boa Ventura nian.

Hafoin remata seremónia ritual, Xanana kontinua simu bua-malu husi uma lisan ne’e. No, antes ne'e iha tempu dadersan hafoin sai husi misa, Xanana vizita ba dala uluk uma lisan Teoufu iha aldeia Turon, suku Babulo, postu Same.

Hafoin remata asaun karidade iha suku Betano, Xanana kontinua nia asaun karidade kbi’it la’ek sira iha suku Rotuto, postu Same, munisipiu Manufahi.

Raimundos Oki
Author: Raimundos OkiWebsite: https://www.oekusipost.comEmail: Este endereço de email está sendo protegido de spambots. Você precisa do JavaScript ativado para vê-lo.
Xefe Redasaun & Editor

Online Counter