COVID-19: Ema Nain 20 Di’ak Ona

Oekusipost.com Dili – Kuaje semana ida resin ona, kazu konfirmadu nafatin de’it ba nain 24. Husi númeru ne’e, oras ne’e ema hamutuk nain 20 (16 konfirmadu, nain 4 kazu provável) mak di’ak fali ona.

Koordenador Ofisiál Ligasaun Forsa-Tarefa no Porta-Vóz Sala Situasaun Sentru Integradu ba Jestaun Krize, dotór Rui Maria de Araújo hateten, númeru kumulativu ba kazu konfirmadu nafatin ba nain 24, no ema hamutuk nain 684 (horiseik iha 671) mak tuir tiha ona teste laboratóriu. Husi númeru ne’e, teste laboratóriu ne’ebé hatudu rezultadu negativu hamutuk 501, no hamutuk nain 159 (horiseik iha 169) mak oras ne’e sei kontinua hein rezultadu teste laboratóriu ne’ebé sei iha hela prosesu laran.





“Oras ne’e sei iha ema nain 8 mak baixa hela iha sentru izolamentu iha sentru saúde Vera Cruz,” hateten dotor Rui liu husi konferensia ba imprensa iha Sentru Konvensaun Dili, Sábadu 2 Maio 2020.

Nia hatutan, ema hamutuk nain 261 mak oras ne’e tama hela iha konfinamentu (kuarentena) obrigatóriu. Husi númeru fahe ba Dili hamutuk ema nain 220, no munisipiu sira hamutuk ema nain 41. No hamutuk nain 67 mak halo kuarentena iha sira nia uma rasik ka auto-kuarentena ne’ebé kompostu husi Dili hamutuk nain 5, no ema nain 62 iha munisipiu sira. Nune’e, total ema tama kuarentena obrigatóriu no auto-kuarentena hamutuk nain 328. 

Iha mós ema hamutuk nain 1877 mak liu ona loron 14 iha rai-laran ne’ebé husi Dili iha nain 1476, no husi munisipiu hamutuk nain 401.

“Aproveita informa ba públiku katak kazu konfirmadu ikus-liu ne’ebé CIGC anunsia ba públiku, maka iha dia 24 Abril 2020. Iha loron 8 ikus nia laran, ita la iha kazu foun, no kazu rekuperadu aumenta husi ida, ba ruanulu,” afirma dotór Rui.

Fo’o hanoin mos ba públiku katak 85% husi kazu ne’ebé konfirmadu no provável, maka kazu asintomátiku, ka la hatudu iha sintomas, no 100% tama iha kategoria klinika lijeiru. To’o oras ne’e, sira ne’ebé rekuperado ona, em media lori tempu semana tolu to’o semana ha’at.

Prosesu rekuperasaun, katak tempu husi loron ne’ebé hahú deteta virus, to’o nia negativu dala rua tu-tuir malu, bele lori semana tolu to’o semana lima. Husu ba familia husi sira ne’ebé sei iha isolamentu Vera Cruz, atu kalma no pasiénsia, hodi fo’o tempu, atu sira negativu loloos ona, maka foin fila ba uma. 

"Hakarak mos informa ba públiku katak, fokus husi esforsu ba prevensaun no mitigasaun Covid 19 iha semana hirak tuir mai, maka kontinua halo triajem no vijilánsia sentinela, iha fasilidade saúde sira iha Timor-Leste nia laran tomak, hodi bele foti amostra 2 espesimé ba analize laboratoriu, hanesan hahú halo tiha ona iha Liquiça. Ekipa Ministériu Saúde nian reforsa liu-tan ona organizasaun pilar internu sira, iha forsa-tarefa saude nia laran, atu bele implementa tarefa ida ne’e ho susesu, no oras ne’e dadaun desloka ona ba munisipiu sira hotu, atu preprara fasilidade saúde sira, hodi bele foti amostra espésime ba analize laboratóriu, hahu semana oin".

Iha sorin seluk, hakarak informa mos ba públiku katak, entrada husi fronteira terrestre nafatin suspensu. Ida ne’e sei ajuda forsa-tarefa sira hotu ne’ebé envolvidu iha atividade prevensaun no mitigasaun Covid 19, atu konsentra esforsus iha semana tolu tuir mai, hodi buka deteta kazu iha komunidade nia le’et, karik iha duni ona.

Nia esplika, medidas Estadu Emerjénsia relasiona ho distansimentu sosiál, distansiamentu fiziku, utilizasaun máskara, no ijiene pesoál, sei nafatin hanesan periudu Estadu Emerjénsia ida ne’ebé liu tiha ona.

Nia apela ba populasaun sira iha rai-laran katak, bainhira iha sintomas infesaun respiratoria aguda (IRA) hanesan, isin-manas, kakorok moras, mear, inus-ben, ruin-kik-bo’ot si’in hotu, halo favor ba konsulta iha sentru saúde ka óspital sira. Se lakohi atu hetan moras Covid 19 ne’ebé grave ka kritiku, halo favor para ona fuma sigarru ka tabaku, no para ona hemu tua. Favor kolabora nafatin no partisipa ho disiplina iha distansiamentu sosiál, iha distansiamentu fiziku, iha higiene no protesaun pesoál. Maluk sira ne’ebe kompleta ona konfinamentu obrigatóriu ka kuarentena, bainhira sente iha sintomas karik, favor kontakta numeru 119.

Maske nune’e, Sesta horseik Koordenadora Ofisiál Ligasaun Forsa-Tarefa no Porta-vóz Sala Situasaun Sentru Integradu ba Jestaun Krize, dotora Odete da Silva Viegas, Odete nafatin husu ba populasaun tomak atu kontinua investiga no responde ba surtu seluk no emerjénsia hanesan dengue. Husu mós ba ema hotu atu hamoos fatin sira ne’ebé bee nalihun ba, hanesan bee iha ai-funan vazu sira tenke troka hela de’it, bee iha roda laran no botir laran mós tenke hamoos tiha. Halo’ot sasan sira iha uma laran no liur. Tesi no fokit du’ut ne’ebé moris besik hela fatin sira.

Notisia relevante: COVID-19: Ema Nain 16 Di’ak Ona, Nain 12 Sei Baixa

Uja mosquitero, no toba iha mosquitero laran. Uja faru no kalsa naruk bainhira hala’o atividade iha fatin sira ne’ebé nakonu ho susuk. Uja ai-moruk anti-susuk hanesan ai-moruk ne’ebé uja iha kulit (autan), ai-moruk ne’ebé uja hodi rega (baygon, Hit) no seluk tan. Uja ai-moruk ne’ebé tau iha bee laran (la’ós bee hemu) (Abate). Bele husu tulun ba iha serbisu saúde sira ne’ebé besik atu bele halo fumigasaun (rega susuk) iha komunidade laran. 

Marcelino Bata
Author: Marcelino BataWebsite: https://www.oekusipost.comEmail: Este endereço de email está sendo protegido de spambots. Você precisa do JavaScript ativado para vê-lo.
Jornalista
Jornalista TOP. Bandu atu simu envelope ka sasan ruma husi fonte informasaun sira.

Online Counter